Baltijas jūra ir salīdzinoši jauns veidojums, jo pašreizējās robežās tās vecums mērojams tikai ap 4000 gadu. Tomēr padziļinājums, kurā jūra izvietojusies, ir aptuveni divus miljardus gadu vecs. Pēcledus laikmeta periodā izšķir vairākas Baltijas jūras attīstības pakāpes:

• Baltijas ledus ezers (pirms 12 600 - 10 300 gadiem). Tas nav savienots ar okeānu, tāpēc pildīts ar saldūdeni;
• Joldijas jūra (pirms 10 300 - 9500 gadiem). Radusies, Baltijas ledus ezeram pārplūstot pār Zviedrijas centrālo daļu un tādējādi savienojoties ar Ziemeļu jūru. Tagad jūru pilda sālsūdens;
• Ancilus ezers (pirms 9500 - 8000 gadiem). Atkal saldūdens tilpne, kas atdalījusies no Ziemeļu jūras, Skandināvijas teritorijā ceļoties Zemes garozai. Savu nosaukumu ezers ieguvis no Ancylus fluviatilis - tā nogulumos atrastas gliemežu sugas;
• Litorīnas jūra (pirms 8000 - 4000 gadiem). Izveidojās, kad savienojums ar Ziemeļu jūru atkal kļuva plašāks, tādējādi palielinot ūdens apmaiņu ar okeānu un ūdens sāļumu jūrā. Arī šis nosaukums radies no tajā laikā šeit dominējošās gliemežu sugas.

Īsākais krasta līnijas posms pieder Lietuvai - 90,4 km, garākais  - Igaunijai ar 1240 km gar pamatkrastu un 2540 km ap salām. /Avots: Baltijas Vides foruma grāmata "Ieraugi Baltijas jūru - mūsu vienīgo un kopīgo"/

Latvijas jūras krasta līnija – 496,5 km (t.i. 253 km gar Rīgas jūras līci un 243 km gar atklāto jūru). Latvijas j.kr.l. aizņem 2,4 % no Baltijas j.kr.l. /Latvijas jūras krasta monitorings 1993.g. LU dati/

Lielākie zemesragi – Akmeņrags, Ovišrags, Kolkasrags.

Noderīga informācija

• Lauku ceļotājs
• Līvu krasts 
• Kurzemes piekraste
• Iepazīsim jūras piekrasti 
• Bākas

Augi, dzīvnieki pie jūras:

Baltijas jūras augu un dzīvnieku sugas pakļautas pastāvīgai viļņu un vēja iedarbībai. Tās lieliski pielāgojušās dzīvei mūžam mainīgos un ziemeļnieciski skarbos apstākļos.

Augi: zaļaļģes, pūšļu fuks, vilku kārkls, smiltāju vītols, smiltāja neļķe,biezlapainā sālsvirza, balandas, balodenes, ļaunā gundega un daudzi citi.

Dzīvnieki: parastais skudrulauva, jūrmalas smilšvabole, septiņpunktu mārīte, kākaulis, gaigala, upes tārtiņš, parastais šņibītis, pogainais ronis un daudzi citi.

Biotopi, liedags, smiltis:

Jūras piekraste 

Baltijas jūras sāļums variē no 1‰ ziemeļu daļā līdz 6—8‰ centrālajā daļā. Vissāļākajā zonā ir 40—70 metru dziļumā, kur sāļums ir 15—20‰. Salīdzinājumam Pasaules okeāna vidējais sāļums ir 35‰.

Viļņošanās – atklātā jūras pusē max. 13 m augstums; Rīgas jūras līcī – 8,5 m

Paisums un bēgums – neregulāras diennakts plūdmaiņas ar 10 – 13 cm amplitūdu.

Ūdenslīmeņa gada vidējais pieaugums nepārsniedz 10 – 15 cm.

Latvijas jūras piekrastē – apm. 33 paaugstināta, reāla krasta noskalošanas riska joslas, t.sk. 21 (64%), kur apdraudētas dzīvojamās un saimniecības ēkas. Krasta noskalošanās ātrums 20 – 30 m gadā (vētrā). / G.Eberhards. Latvijas jūras krasti. LU. Rīga, 2003./

Upes– ejot gar jūru, saskaitījām, ka esam pārpeldējuši, pārbriduši, apgājuši, pārbraukuši,  pārkāpuši un dažkārt pat nepamanījuši 70 upes, upītes, kanālus, strautus, valkus un urgas. Un bijām pārsteigti, ka ir pat viena upe, kas ietek jūrā ar ūdenskritumu – Lošupe.