Izpētiet visu jūras skaistumu11. gājiens. Naktsgājiens BIGAUŅCIEMS – LIELUPES IETEKA 31,65 km
Gājiena datums: 19.06.2008-20.06.2008
Mūsu vienīgais naktsgājiens. Neatceros, kā ideja tā bija, bet piekrita uzreiz visi. Vasara, visīsākā nakts. Tuvu Rīgai, nevajadzēs meklēt naktsmītnes. Pirmā reize, kad izmantojam sabiedrisko transportu. No Rīgas izbraucam ar talsinieku 19.45. Biļete maksā 1,10 Ls. Ir priekšrocības – nav jādomā, kā mašīnas savietot – uzreiz esam gatavi gājēji. Kā beidzām, tā arī sākam – no Siliņupes (upītes).
Kompānija paliela – 13 cilvēki, tai skaitā bērni. Iešana ideāla, nekas netraucē. Bet šeit arī nav nekādu pārsteigumu vai pārbaudījumu, viss zināms. Tikai iešanas vaina. Pie tam līdz Lielupes ietekai būs jānoiet 26 km. Man liekas, ka to pašlaik neviens tā īsti neapzinās, ka tur krastmalā nebūs mašīnas, būs vēl jātiek līdz stacijai. Vai gudrās galvas to ir pierēķinājušas? Un nekad vēl nav iets naktī. Kā ar nogurumu? To visu rīta pusē uzzināsim.
Saule riet plkst. 22.21, bet tumšs jau vēl nav. Pa ceļam satiekam pa kādam alus dzērējam un dabas baudītājam. Krēslo, pamazām satumst. Un mums atkal Dievs sagādājis brīnumskaistu saulrietu. Šī ir tā reize, kad varam to izbaudīt līdz pat sīkākai niansei. Tas ir tik skaisti, ka liekas, - nē, dabā tā nevar būt! Gribas visu laiku fotografēt. Un tagad nav kā citas reizes, kad atnākam līdz jūrai, paskatāmies, kamēr noriet, un skrienam mājās. Mēs vienkārši ieejam tumsā.
Līdz ar tumsu ieejam Jūrmalā. Patiesībā labi, ka ir nakts. Cilvēku tikpat kā nav. Ir izlaidumu laiks – to mana pēc skaisti sapostām jaunām meitenēm un drusku iereibušiem puišiem, kas atnākuši līdz jūrai izvēdināt galvu vai arī viņiem vien zināmu iemeslu dēļ. Vaivari, Pumpuri, Jaundubulti, Dubulti, Majori, Dzintari, Bulduri, Lielupe. To visu tumsā tomēr varam samanīt, jo ir taču uzraksti. Ir arī uzraksts: PELDĒTIES NAV IETEICAMS. Meitenes arī nepeldas, bet puiši gan – pa pliko, protams. Labi, ka drēbes pēc peldes atrodas.
Pauzītes, silti dzērieni. Melotu, ja teiktu, ka nejūtam nogurumu. Tiklīdz apsēžamies vai atguļamies, uznāk miegs. Bet jāiet. Tumsā labi redzama Lielupes bāka. Aust rīts. Drēgns, kā parasti tādos agros rītos. Esam drusku sabozušies. Atstatumi starp pirmajiem gājējiem un pēdējiem ir palielinājušies. Rakstīts, ka saule lec plkst. 4.29, bet gaisma svīst jau agrāk.
Jā, esam klāt pie Lielupes grīvas. Ir gaišs, bet miglains, saule nerādās. Varētu teikt, ka finišs, bet... vēl 5 km. Tagad atceroties, liekas, ka tie varbūt bija vieni no grūtākajiem mūsu 5 kilometriem, ja neskaita pašus pirmos pie Liepājas. Kādam sāp celis, kādam tulzna uz kājas, kādam gūžas uzdod. Bet ir jāsteidzas, lai paspētu uz pirmo vilcienu plkst. 5.50. Tāda neliela trauksme, jo gribas taču ātrāk gultiņā. Nevaru nepieminēt mūsu brašos bērnus. Liekas, ka viņiem nevienā acī no mūsu noguruma. Joprojām priecīgi, miegs nenāk, vēl pa ceļam paspēj bumbu uzspēlēt. Fantastika!
Laimīgi paspējam! Vēl dažas minūtes pagaidām vilcienu. Kur cilvēki traucas tik agri no rīta? Vilciens diezgan pilns. Bet visi dabūjam apsēsties.
Un tā šonakt pieveikti 32 km. Malači!
Rita P.