Izpētiet visu jūras skaistumu2. gājiens. LIEPĀJA – AKMENSRAGS 31,29 km
Gājiena datums: 24.08.2007-25.08.2007
Liepāja.
Mazo gabaliņu iesākam jau piektdienas vakarā, lai ietaupītu laiku.. Pie „Pūt vējiņi” jau drusku padrupušas smilšu piramīdas. Krēslo. Mums vēl šovakar jāpaspēj aiziet līdz Dienvidu molam. (767 m garš, uzbūvēts 1893.g.). Visi moli mums tiek ieskaitīti jūras gājienā. Svēta lieta. Un grupas foto pašā galā. Ir silti un patīkami. Atpūta!
Nakšņošana – jūras krastā teltīs viesumājas „Kalēji. Noieti 1,5 km.
1.diena. Liepāja - Saraiķi
Pie lielajām pilsētām vienmēr kāds gabaliņš paliek nenoiets. To regulē likums. Osta. Apbraucam pa pilsētu apkārt un noliekam mašīnu tuvākā vietā, kur varam piebraukt. Bet līdz molam jāiet tā vai tā. Ziemeļu mols (1800 m garš, 7,35 m plats, būvēts 19.gs. beigās). Saulains rīts, vējš (laikam taču šeit arī piedzimis). Foto autopilots. Jābūt oficiālajam foto mola galā. Tikai tagad var viss sākties. Būs interesanti. Karaosta. Forti. Atliekas no 19. gs. varenās būves mums tieši pa kājai. Daļa saskalota ūdenī. Kādreiz bijis īsti varens Krievijas cara laika cietoksnis. Drusku paložņājam pa tiem caurumiem. Man nav omulīgi. Varam tikai mēģināt iztēloties, kā te viss izskatījies un kam tas viss bijis domāts.
Turpat drusku tālāk vēja ģeneratoriem jāiet garām. Pirmo reizi biju tā tieši zem viņa. Ir gan liels un vēl arī griežas. Sareibst galva, skatoties tieši augšā.
Šeit tiešām cilvēki reāli cīnās, lai krasti netiktu izskaloti. Dzelzs sietos sabērti šķelti akmeņi un sakrauti kā maisi viens uz otra virsū veidojot drošu nocietinājumu pret jūru. Cilvēkam joprojām liekas, ka viņš būs stiprāks cīņā ar Dabu.
Tad pamanām turpat aiz šīm akmens grēdām kaut kādas ļoti regulāras un korektas akmens sienas. Jāpaskatās! Izrādās memoriāls Liepājas ebrejiem.
Un tad atkal upītes – lielākas un mazākas, bet visas brienamas. Beidzam Saraiķos pie Bubieres. Tur visādas upītes: Kunkuļupe un Kapupe. Principā tādas pašas bubieres vien ir... Nakšņojam turpat „Kalējos”. Noieti 23 km.
2.diena. Saraiķi - Akmensrags
Teltis jānovāc. Maizes pa kastītēm un pa mugursomām. Mašīnu loģistika. Tuvākā svarīgākā vieta – Ziemupe (Vērgales pagasts). Slavena ar savu kadiķu audzi. Ziemupes dabas liegums. Nekur citur Latvijā nav tik daudz kadiķu vienuviet (šeit 2 ha esot apm. 536 kadiķi). Un arī Paeglīši ir šeit...
Ziemupes baznīca ir bez torņa, lai nemaldinātu kuģus. Bet 2 gadus pēc mūsu gājiena Ziemupē uz sēkļa uzskrēja kāds poļu tankkuģis, ko nevarējuši nocelt 2 dienas. (foto šeit)
Mums pat izdodas kafenē iedzert kafiju un apsēsties pie galdiņa un apēst pa saldējumam. Man liekas, ka tāda ekstra visa jūrasgājiena laikā ir bijusi, labi ja, pāris reižu. Prieks doties tālāk. Arī šeit ir stāvkrasti (augstums 5-12 m). Un kas par viļņiem! Var izlēkāties, cik tīk!
Bet vējš ir sadzinis mākoņus un strauji tuvojas lietus. Nav vairs tālu līdz Akmeņraga bākai, kad Jēkabs rāda smilīs jau pa pusei ieskalotu pudeli ar vēstuli iekšā. Mēs domājām – joks! Bet, nu jāredz. Īsta! Rakstījusi 4-gadīgas meitenītes Noortjes mamma no Nīderlandes. Datums: 07.07.07. Kuģojot ar ģimeni starp Bornholmu un Zviedriju. Pavisam dīvaini. Nofotografējamies, un šo bildi Jēkabs pieliek pie atbildes meitenītei, bet diemžēl kaut kas nenostrādāja. Rakstīja pat 2 reizes, bet atbildes nav. Bet viss taču vēl nav zudis. Vienkārši jāaiziet būs uz Nīderlandi!
Nu jau līst! Pie Akmensraga bākas (uguns augstums 37,5 m) esam jau slapji, bet augšā jākāpj! Skaista bāka un skaists skats. Liekas, ka šī ir viena no iespaidīgākajām bākām. Pirmo reizi uguns ieslēgta 1879.g. Bākas signāls: 0,1s + 2,4s + 0,1s + 4,9s (kā to var nezināt!!)
2.dienā noieti 13 km.
Rita P.