5. gājiens. Plage Audru - Reiu rand (Pērnava) 20,23 km
Gājiena datums: 25.07.2014-26.07.2014
Laiks skrien vēja spārniem. Gandrīz veseli 3 gadi pagājuši kopš iepriekšējā jūras gājiena. Ne jau slinkuma dēļ negājām. Šo pārgājienu pietrūka visvairāk no visām iespējamajām un neiespējamajām aktivitātēm. Pa šo laiku Tomam piedzima māsiņa un arī vēl brālītis. Līdz ar to par brišanu pa purvaino Igaunijas jūru nācās aizmirst uz kādu laiku. Idejas gan ģenerēja visa jūras kājnieku kompānija, kā varētu iet. Varbūt laivu ņemt un mazos vilkt pa ūdeni? Nemierīgi, ja nu ieveļās, daudz citu apģērbu jāņem. Nest klēpī? Ja vienu bērnu nesot varēja nesēji mainīties, tad 3 bērnus nest.... un visiem mazajiem vēl pusdienlaiks guļams. Tā ar nesanāca iešana gar jūru. Bet laiks iet un iet gribas. Šogad nolēmām pamēģināt kādu vieglāku Igaunijas posmu, kur diezgan droši zināms, ka var iet un stumt līdzi ratiņus. Izvēle krita uz Pērnavu. Un, ja jau ar bērniem, tad ar bērniem – kompānijai pievienojās vēl viena ģimene ar diviem maziem bērniem. Tātad šai gājienā dosimies 10 pieaugušie un 5 mazi bērni vecumā no 8 mēnešiem līdz 6 gadiem. Stipri atšķirīgs sastāvs, salīdzinot ar Latvijas jūras gājieniem, kuri bija pirms 6-7 gadiem.
Šoreiz ejam 2 dienas, jo Pērnava nav pārāk tālu, salīdzinot ar Narvu. Pirmo dienu plāns ir iet no Pērnavas līdz Reiu rand. Pēc nosaukuma jau skaidrs, ka tās ir randu pļavas. Tātad beigu posms var sanākt atkal purvains. Tāpēc turpceļā piebraucam un pārliecināmies, ka purvaini ir tikai kādi 50 metri. Tos mēs kaut kā pievarēsim pa visiem. Un vēl kāds pārsteigums – izrādās esam izvēlējušies beigt savu gājienu pie iepriekšējā dienā atklātā Lotes parka. Nu ko, zināsim, kur tas atrodas. Bet savu jūras gājienu sāksim Pērnavā pie Pērnavas upes. Līdz Reiu rand ir 11,33 km. Otrajai dienai paredzēts nedaudz īsāks gājiens no Plage Audru līdz Pērnavas upei – 8,90 km. Nu ko, aiziet!
1.diena
Sākums skaistā vietā, apkārt jahtiņas, kuterīši. Igauņi ar automašīnām piebrauc pie pašas upes. Atstāj bez maksas automašīnas un dodas kuģot. Arī mēs novietojam automašīnas bezmaksas stāvvietā pie Pērnavas upes un paēdam brokastis. Kamēr meitenes gatavo līdzi ņemamās maizītes, veči pārvieto mašīnas. Kā jau parasti galapunktā atstājam tik auto, lai visi varam pēc gājiena sasēsties un doties pakaļ atstātajai automašīnai Pērnavā. Pēc tam meklēt naktsmājas.
Lai uzsāktu gājienu tieši pie upes, ir jau atkal jāizbrien cauri zālēm. Par laimi šīs zāles ir tādas, kur tiek cauri gan rati, gan bērni. Tā kā diena ir ļoti karsta, tad pirms sākt iet, nopeldamies. Un tad uz priekšu! Jā, šis ir vairāk tāds plezīra gājiens. Iet viegli, smiltis stingras, diena super karsta – laikam esam trāpījuši tieši gada karstākajā dienā, jānoiet diezgan maz kilometru. Varam bieži baudīt peldes un to arī darām. Te gan jāsaka, ka visa jūra ap Pērnavu ir ļoti sekla. Pacietība iet dziļumā beidzas ātrāk nekā ir sasniegts ūdens dziļums virs ceļa. Bet, tā kā mums šoreiz liela bērnu kompānija, tad tas der. Šoreiz tā arī dauzoties un izklaidējoties noejam visus 11,33 km. Izejam „pa zaķi" cauri Lotes parciņam, ar izklaides vilcieniņu tiekam līdz automašīnām un uz Pērnavu prom.
Diemžēl mūsu izdomātajā vietā pie jūras palikt nevaram, jo vienīgās teltsvietas ir jau aizņemtas. Un kas te knišļu!!!! Igauņi mūs brīdina, ka, ja kurināsim pludmalē ugunskurus un sliesim teltis, var nākties maksāt bargus sodus. Bet tā kā mums vajag gatavot vakariņas uz ugunskura, tad bez tā neiztikt. Dodamies naktsmāju meklējumos. Gar jūru šeit stiepjas labs zemes ceļš, bet starp ceļu un jūru atkal vieni brikšņi un citādi neejama piekraste. Laikam tiešām šim gājienam esam izvēlējušies vienīgo smuko, smilšaino posmu. Nabaga igauņi, tik gara piekraste, bet nebaudāma.
Pēc dažu kilometru brauciena atrodam kempingu jūras malā, kur arī nobāzējamies. Viss jau ir jauki, bet jūras mala te ir nosacīti, jo izlienot cauri zālēm, nokļūstam dubļainā jūrā, kur ož pēc kanalizācijas un kājas stieg dubļos. Tam komplektā vēl dunduri. Nelielā cerība, ka dziļumā būs tīrāka jūra, izgaist pēc 100 metriem. Nu, pilnīgs vāks, kājas tā nobristas, ka jāiet prasīt saimniecei, lai ielaiž dušā nomazgāties. Visādi citādi vieta klusa, mierīga, teltis saslietas, mašīnas novietotas, vakariņas uztaisītas un paēstas. Kā parasti nododamies ģitāras spēlei un dziesmām līdz uznāk nogurums un pa vienam visi jūras kājnieki salien teltīs.
2.diena
Otra gājiena diena paiet bez īpašiem piedzīvojumiem līdzīgi kā pirmā. Arī šī ir ļoti karsta diena. Nav termometra, bet jūtam, ka ir stingri virs 30, un ēnas nav nekur. Vismazākais gājējs var paslēpties ēnā savos ratiņos, bet citi izlīdzāmies ar nemitīgu ieskriešanu jūrā, lai kaut vai matus saslapinātu. Bērnus sasmērējam ar pretiedeguma krēmu un uzvelkam viņiem gaišus krekliņus.
Pārsteigums mūs sagaida nedaudz pirms pašām beigām. Ceļu aizsšķērso upīte, pa kuru jūrā dodas kuteri un mazi kuģīši. Tātad dziļa! Bet mums līdzi mazi bērni, rati utt. Par laimi vietējie ir izpalīdzīgi un parāda vietu, kur upi iespējams pārbrist. Ūdens līdz krūtīm, bērnus plecos, ratus ceļam augstu gaisā un forsējam kārtējo upi. Vismaz kāda rozīnīte šodienas salīdzinoši vieglajam gājienam. Nu ko, testa gājiens noslēdzies.
Izdarām secinājumus, ka visi bērni ļoti labprāt un ar prieku piedalās šajos mūsu piedzīvojuma gājienos. Vienīgais, kas mums līdz nākamajai vasarai jāatrisina, kā kustēties pa purvaino jūras piekrasti. Laikam jau būs jāmēģina tā ideja ar laivas vilkšanu līdzi, kur visus mazos sasēdināt. Pašiem obligāti jāiet, esam taču kājnieki un peldēšanu, laivošanu, braukšanu sev neiskaitīsim. Varbūt jums ir kādas idejas, kā labāk pārvietoties ar bērniem pa purvainu jūru?
Valdis